Jaunās Žagares Sv. Pētera un Pāvila baznīca

  Jaunās Žagares Sv. Pētera un Pāvila baznīca

Vēsturiski Žagare veidojās kā Vecās (bajāru) un Jaunās (karaliskās) apvienojums, ko sadala Svētes upe. Abām Žagares daļām jau izsenis ir bijušas savas svētvietas. Jaunās Žagares Sv. Pētera un Pāvila baznīcas ēku komplekss ir reģionālā XVII–XX gs. pirmās puses arheoloģijas, arhitektūras, mākslas kultūras vērtība (kods 43298). Valsts aizsargātais komplekss sastāv no: Sv. Pētera un Pāvila baznīcas, kapličas, ceļmalas kapelas un baznīcas pagalma žoga ar Kristus ceļa pieturvietu kapelām. Jaunās Žagares baznīca (koka, pašreizējās priekštece) pirmo reizi minēta 1592.–1597. gadā "Žemaitijas bīskapijas aprakstā". Mūsdienu mūra svētnīca celta 1643.–1655. gadā un ir vērtīga ar savu arhitektonisko uzbūvi, kas saglabājusies no tās uzcelšanas brīža līdz pat mūsdienām. Baznīcu 1745. gadā iesvētīja Žemaitijas bīskaps Antans Domininks Tiškevičs (1692–1762). 1755.–1761. gadā to atjaunoja Lietuvas Lielkņazistes lielhetmanis un Viļņas vojevoda kņazs Mikols Kazimirs Radvila Žuvele (1702–1762). Svētnīca daudz cieta 1805. gada ugunsgrēkā, kas izcēlās masu nemieru laikā un iznīcināja gandrīz visu pilsētiņu. Pēc ugunsgrēka pārbūvētās baznīcas plāns būtībā palika nemainīgs. Tomēr baznīcas jaunā interjera atjaunošana prasīja apmēram gadsimtu.

No laukakmeņu un ķieģeļu mūra celtā, ar baltu apmetumu apmestā, un ar divslīpņu skārda jumtu klātā baznīca ir monumentālas formas ēka ar kontrforsiem, ar renesanses un baroka stila iezīmēm. Svētnīcai ir viens joms, ar četrstūrveida lielu aizsardzības tipa torni un sakristeju. Baznīcas interjeru rotā pieci koka altāri, no kuriem lielākais tiek uzskatīts par vienu no mākslinieciskākajiem klasicisma stila altāriem Lietuvā. Svētnīcā atrodas vērtīgas XVII–XVIII gs. sakrālās gleznas ar un bez apkalumiem ("Svētā ģimene", "Sv. Laurīns", "Sv. Antana Paduvieča vīzija" u.c.). Logi ir dekorēti ar retām jūgendstilā 1910. gadā meistara Jana Gumovska Varšavā veidotām logu vitrāžām (Sv. "Jēzus sirds" un "Sv. M. Marija Žēlsirdīgā"), sienas – Krusta ceļa gleznu cikls, viens no altāriem – apzeltīta Krustā sistā Jēzus koka skulptūra – kas uzskatāmi par vietējās nozīmes mākslas pieminekļiem.

Saīsināti

Vēsturiski Žagare veidojās kā Vecās (bajāru) un Jaunās (karaliskās) apvienojums, ko sadala Svētes upe. Abām Žagares daļām jau izsenis ir bijušas savas svētvietas. Jaunās Žagares Sv. Pētera un Pāvila baznīcas ēku komplekss ir reģionālā XVII–XX gs. pirmās puses arheoloģijas, arhitektūras, mākslas kultūras vērtība (kods 43298). Valsts aizsargātais komplekss sastāv no: Sv. Pētera un Pāvila baznīcas, kapličas, ceļmalas kapelas un baznīcas pagalma žoga ar Kristus ceļa pieturvietu kapelām. Jaunā Žagares baznīca (koka, tagadējās priekštece) pirmo reizi minēta 1592.–1597. gadā. Pašreizējā, mūra svētnīca būvēta 1643.–1655. gadā, un ir vērtīga ar savu arhitektonisko uzbūvi, kas saglabājusies no tās uzcelšanas brīža līdz pat mūsdienām. Svētnīca daudz cieta 1805. gada ugunsgrēkā, kas izcēlās masu nemieru laikā un iznīcināja gandrīz visu pilsētiņu.

No laukakmeņu un ķieģeļu mūra celtā, ar baltu apmetumu apmestā, un ar divslīpņu skārda jumtu klātā baznīca ir monumentālas formas ēka ar kontrforsiem, ar renesanses un baroka stila iezīmēm. Svētnīcai ir viens joms, ar četrstūrveida lielu aizsardzības tipa torni un sakristeju. Baznīcas interjeru rotā pieci koka altāri, no kuriem lielākais tiek uzskatīts par vienu no mākslinieciskākajiem klasicisma stila altāriem Lietuvā. Svētnīcā atrodas vērtīgas XVII–XVIII gs. sakrālās gleznas ar un bez apkalumiem ("Svētā ģimene", "Sv. Laurīns", "Sv. Antana Paduvieča vīzija" u.c.). Logi ir dekorēti ar retām jūgendstilā 1910. gadā meistara Jana Gumovska Varšavā veidotām logu vitrāžām ("Sv. Jēzus sirds" un "Sv. M. Marija Žēlsirdīgā"), sienas – Krusta ceļa gleznu cikls, viens no altāriem – apzeltīta Krustā sistā Jēzus koka skulptūra – kas uzskatāmi par vietējās nozīmes mākslas pieminekļiem.

GPS: 56.359432, 23.258321

Miesto a. 1, Žagarė.Jonišķu raj.